Vēl viens no biežākajiem klientu uzdotajiem jautājumiem visos laikos un telpās būs “No kā ražo skropstas?” “Vai tas ir dabisks materiāls?”
“Vai tās būs ūdeļu skropstas?”
Mūsdienās visiem visu gribas maksimāli dabisku.. un tas ir saprotams. Bet apskatīsim dažus faktus, kāpēc skropstām NAV jābūt dabiskām…
– banāls, bet tomēr iesmesls.. Vai vēlētos sev uz acīm daļu no zvēriņa kažoka? Nemaz nerunāju par dzīvnieku aizstāvju moto pret šo, bet arī tīri racionālu – cik daudz cilvēkiem ir alerģiska reakcija uz dzīvnieku spalvu?
– Dabiska materiāla skropstas nekad nespēs turēt formu. Galu galā, mums taču patīk izvēlēties atliekumu. Vai vēl labāk – iedomājieties, kas notiktu ar Jūsu skropstām pēc pāris asarām vai negaidītas lietusgāzes? Jums būtu pašām sava dabiskā acs žalūzija 🙂
Pēdējos gados frāze “ūdeļu skropstas” kļuvusi ļoti populāra, līdzīgi kā iepriekš zīda skropstas. Jāsaka gan, ka arī tām ar īstu zīdu nav bijusi par trešās pakāpes radniecība. Taču ražošanas uzņēmumi izmanto to, ka klienti to redz, lasa un dzird – lielisks mārketinga gājiens, bieži vien pret pašu gribu, jo gribas taču savu preci pārdot.. galu galā – nevienam taču nepatiktu “sintētiskās skropstas”, jo izklausās pēc kaut kā cieta, nepatīkama un “fui, pē”.
Tātad – galvenais jautājums – no kā tad tās ražo, lai izpatiktu mūsu vēlmēm – mīkstas, maksimāli dabiskas, taču lieliski saglabā savu formu arī pēc dažādiem apstākļiem. Tās tiek ražotas no моноволокна jeb sintētiska pavediena, kas maksimāli pietuvināts dabiskam materiālam, taču spēj iziet visas nepieciešamās pārbaudes,lai tiktu atzīts par antialerģisku.
P.S. Ar to gan negribu teikt, ka “zīda” un “ūdeļu” skropstas ne ar ko neatšķiras. Atšķiras. Tāpat kā divu dažādu ražotāju “zīda skropstas” savā starpā. Jo galvenais ir ražotāja kvalitātes kritērijs (mīkstums, lokanība, viskozitāte, izturība pret apkārtejiem apstākļiem utt) nevis tā nosaukums.. Tāpēc arī viens ražotājs var ražot dažāda veida skropstas un tām dot dažādus nosaukumus…